pļuru pļurumis
pļˆuru pļurumis "?": izgāja pļuru pļurumīs "ne˙kas neiznāca"; iet pļuru pļururnis kâ mazajam Kārlītim Alksn.-Zund.; pļūru pļurām "?": de̦guns iet pļuru pļurām (von einem stark Verschnupften; der sich häufig schnäuzen muss) Vīt.
Avots: ME III, 374
Avots: ME III, 374